Pēdējo gadu laikā lauksaimnieki visā Eiropā ir saskārušies ar būtisku minerālmēslu cenu pieaugumu. Slāpekļa, fosfora un kālija mēslojuma izmaksas kļuvušas par vienu no nozīmīgākajiem faktoriem, kas ietekmē saimniecību rentabilitāti. Šādos apstākļos arvien lielāku uzmanību pelna ne tikai jautājums par to, cik daudz barības elementu tiek iegādāts, bet arī – cik efektīvi augi spēj izmantot augsnē jau esošās barības vielas.
Daudzi lauksaimnieki joprojām uztver augsni galvenokārt kā substrātu augu audzēšanai, tomēr patiesībā tā ir dzīva un ārkārtīgi sarežģīta ekosistēma. Vienā gramā auglīgas augsnes var atrasties miljardiem mikroorganismu – baktērijas, sēnes, aktinomicētes un citi mikroorganismi, kuru darbība nodrošina organisko vielu noārdīšanos, barības elementu mineralizāciju un augu sakņu attīstībai labvēlīgu vidi. Tieši augsnes bioloģiskā aktivitāte ir viens no galvenajiem faktoriem, kas nosaka, cik liela daļa no augsnē esošā fosfora, slāpekļa un citiem barības elementiem kļūst pieejama augiem.
Laikā, kad katrs ieguldītais eiro ir rūpīgi jāizvērtē, augsnes mikroorganismu darbības veicināšana kļūst par ekonomiski pamatotu saimniekošanas instrumentu. Veselīga un aktīva augsnes ekosistēma palīdz efektīvāk izmantot mēslošanas līdzekļus. Tas nenozīmē atteikšanos no minerālmēsliem, bet gan gudrāku pieeju, kurā tiek izmantots viss augsnes potenciāls.
Tāpēc arvien biežāk tiek runāts par augsnes bioloģijas nozīmi ilgtspējīgas un konkurētspējīgas lauksaimniecības nodrošināšanā. Jautājums vairs nav tikai par to, ko pievienojam augsnei, bet arī par to, kā uzturēt tās dzīvību un spēju nodrošināt augus ar nepieciešamajiem resursiem. Jo augstāka ir augsnes mikrobioloģiskā aktivitāte, jo lielāka ir iespēja iegūt stabilu ražu ar efektīvāku resursu izmantošanu – īpaši laikā, kad mēslošanas līdzekļu cenas liek meklēt jaunus ceļus ražošanas izmaksu optimizēšanai. Līdztekus sabalansētai mēslošanai un pārdomātai augsnes apsaimniekošanai arvien vairāk tiek izmantoti risinājumi, kas palīdz uzlabot augsnes bioloģisko aktivitāti. Humīnvielas saturoši produkti sekmē mikroorganismu attīstību, uzlabo barības elementu izmantošanu un stimulē sakņu sistēmas attīstību, tādējādi palielinot augsnes dabisko produktivitātes potenciālu.
Viens no šādiem produktiem ir Humistar – humīnskābju un fulvoskābju saturošs augsnes biostimulants, kas paredzēts augsnes bioloģisko procesu aktivizēšanai un augu augšanas veicināšanai.
Humistar sastāvs un īpašības
Humistar ir šķidrs mēslošanas līdzeklis, kura pamats ir kvalitatīvs Leonardīts, kas satur 15% humīnekstrakstu, 12% humīnskābes un 5% fulvoskābes. Šīs vielas ir augsnes organiskās vielas visaktīvākā daļa, kas kalpo kā barības avots un katalizators mikroorganismiem, īpaši tiem, kas saistīti ar organisko materiālu sadalīšanu. Produkta pH līmenis ir vidēji 11,5, kas nodrošina labvēlīgu vidi mikroorganismu darbībai un labu mijiedarbību ar augsni. Šķidrā produkta forma nodrošina vienmērīgu smidzinājumu un ātru uzņemšanos gan lietojot uz lapu virsmas, gan lietojot to augsnei ar laistīšanas vai smidzināšanas tehnoloģijām.
Darbības principi un ietekme uz augsnes mikrobioloģiju
Humistar darbības pamatā ir humīnvielu spēja stimulēt augsnes bioloģiskos procesus un radīt labvēlīgus apstākļus mikroorganismu attīstībai. Augsnē esošās baktērijas, sēnes un citi mikroorganismi ir galvenie organisko atlieku sadalītāji, kas nodrošina barības vielu apriti un humusa veidošanos. Jo augstāka ir šo mikroorganismu aktivitāte, jo efektīvāk tiek pārstrādātas augu atliekas un augsnē uzkrātās organiskās vielas, pārvēršot tās augiem pieejamās barības vielās.
Īpaši nozīmīga ir mikroorganismu spēja noārdīt sarežģītas organiskās vielas, piemēram, celulozi, hemicelulozi un lignīnu, kas lielā daudzumā atrodami salmos un citās ražas atliekās. Bez pietiekamas mikrobioloģiskās aktivitātes šo atlieku sadalīšanās var ilgt vairākus gadus, savukārt aktīva mikroorganismu darbība paātrina mineralizācijas procesu un veicina organiskās vielas pārvēršanos stabilās humusvielās. Tādējādi salmi netiek uztverti kā traucēklis nākamajai kultūrai, bet kļūst par vērtīgu organiskās vielas un barības elementu avotu.
Humīnvielas vienlaikus kalpo kā enerģijas avots mikroorganismiem un uzlabo vidi to attīstībai. Tās veicina labvēlīgo mikroorganismu vairošanos, enzīmu aktivitāti un organisko savienojumu noārdīšanās procesus. Rezultātā tiek aktivizēta dabiskā barības elementu aprite, palielinās slāpekļa mineralizācija un uzlabojas fosfora, kālija un mikroelementu mobilitāte augsnē.
Būtisks ieguvums ir arī humusa satura pakāpeniska palielināšanās. Humuss ir viens no galvenajiem augsnes auglības rādītājiem, jo tas uzlabo augsnes struktūru, veicina agregātu veidošanos, palielina ūdens infiltrāciju un mitruma noturību. Tas ir īpaši svarīgi mūsdienu klimatiskajos apstākļos, kad lauksaimniekiem arvien biežāk nākas saskarties gan ar ilgstošiem sausuma periodiem, gan intensīvām lietusgāzēm.
(Lietuva, 2014-2015)
Papildus ietekmei uz augsnes mikrobioloģiju Humistar uzlabo arī augu sakņu sistēmas attīstību. Spēcīgākas un sazarotākas saknes spēj efektīvāk izmantot augsnē esošās barības vielas un ūdens rezerves, vienlaikus veidojot ciešāku mijiedarbību ar augsnes mikroorganismiem. Tas rada pozitīvu ciklu, kurā aktīva mikrobioloģija veicina sakņu attīstību, bet attīstīta sakņu sistēma savukārt nodrošina mikroorganismus ar organiskajiem savienojumiem un enerģiju.
Humistar nav tikai organiskās vielas papildinājums augsnei, bet gan instruments augsnes bioloģisko procesu aktivizēšanai. Veicinot salmu sadalīšanos, humusa veidošanos, barības elementu pieejamību un sakņu attīstību, tas palīdz efektīvāk izmantot augsnes dabisko potenciālu un ilgtermiņā uzturēt augstu augsnes auglību.
Humistar lietojums rudenī pēc priekšauga novākšanas ar devu 5-10 L/ha paaugstina organisko vielu saturu augsnē un uzlabo nākamā ražas gada kultūraugu ražību !
Vairāk informācijas sniegs Jūsu Latraps agronoms vai Rovensa Next tehniskie konsultanti Latvijā:
Lāsma Lapiņa (Vidzeme, Latgale) +371 20331619 (lasma.lapina@rovensa next.com)
Elīna Brauna Morževska (Kurzeme, Zemgale) +371 29959633 (elina.morzevska@rovensanext.com)
