Mikroelementi, piemēram, dzelzs, mangāns, cinks un varš, ir būtiski augu augšanai un attīstībai, taču tie augiem bieži vien nav pieejami, jo bloķējas augsnē, vai reaģē ar cietu ūdeni smidzinātājā un nespēj iekļūt augos caur lapām vai saknēm. Helātus veidojošie savienojumi tiek izmantoti, lai nodrošinātu šo svarīgo elementu efektīvu uzņemšanos.
Helatējošās vielas ir organiskas molekulas, kas “apņem” un aizsargā augiem vajadzīgos metālu jonus. Šīs vielas stabilizē metālu jonus un palīdz saglabāt tos šķīstošus un pieejamus augiem, samazinot to reakcijas ar citiem augsnes komponentiem. Helatējošo vielu efektivitāte ir atkarīga no tā, cik stipras saites (piemēram, kovalentās vai jonu) tās veido ar metāla joniem. Jo stiprākas ir saites, jo mazāk metāls reaģē ar citām vielām un paliek stabils, tāpēc augi šos elementus var uzņemt vieglāk. Lai nodrošinātu mikroelementu pieejamību augiem, lauksaimniecībā tiek izmantotas vairākas helātu veidošanas pamatmetodes.
Sintētiskie helatizētāji
Sintētiskie helatizētāji ir organiskas vielas – visbiežāk izmantotie ir EDTA (etilēndiamīntetraetiķskābe), DTPA (dietilēndiamīnpentaetiķskābe) un EDDHA (etilēndiamīna-2,2-difenilmetāna tetraetiķskābe).
Metāla joniem ar helatizētājiem veidojas ļoti spēcīgas saites, padarot galaproduktu ļoti stabilu (1. attēls). Šādi mēslošanas līdzekļi ir stabili plašā pH diapazonā, nereaģē ar fosfātiem, kalcija, magnija un citiem joniem un mazāk izskalojas.
Dabiskie helātu veidotāji
Dabiskie (organiskie) helatizētāji var būt humīnskābes un fulvoskābes, organiskās skābes (piemēram, citronskābe), aminoskābes, dažādi augu ekstrakti (piemēram, no jūraszālēm). Dabiskie helatizētāji veido koordinatīvās kovalentās saites ar metāla joniem kā galveno savienojuma veidu (2. attēls).
Tas ļauj stabilizēt metālu jonus un kontrolēt to biopieejamību un aktivitāti augā. Taču šādas saites nav īpaši stabilas un ātri pārtrūkst nelabvēlīgos vides apstākļos (augsnes pH, šķīduma pH, maisījuma koncentrācija utt.). Barības vielas nonāk augā lēnāk. Tomēr tā ir laba izvēle, ja vēlaties arī bagātināt augsni (humīnskābes) vai stimulēt augus (aminoskābes).
Mikroorganismi (bioloģiskais helāts)
Daži mikroorganismi, īpaši augsnes baktērijas un sēnes, var radīt organiskus savienojumus, kas darbojas kā dabiski helatizētāji. Mikroorganismi, piemēram, Pseudomonas un Bacillus sugas, ražo vielas, kas saista mikroelementus un palīdz augiem tos absorbēt. Šī metode ir videi draudzīga un ļoti ilgtspējīga, taču jāatceras, ka baktērijas un sēnes ir dzīvi organismi, tāpēc to efektīvai darbībai ir nepieciešami labvēlīgi vides apstākļi (temperatūra, augsnes pH, mitrums utt.). Tas ir lēns process un nekad nesniegs “šeit un tagad” efektu.
Augu ekstrakti un dabiskie savienojumi
Daži augi (piemēram, jūraszāles, dažu koku mizu un citu augu ekstrakti) var darboties kā helatizētāji to ražoto organisko skābju (piemēram, citronskābes, skābeņskābes) dēļ. Tas ir ļoti dabisks augu barošanas veids. Šādi savienojumi var būt noderīgi ne tikai helātu veidošanai, bet arī augsnes veselības un bioloģiskās daudzveidības uzlabošanai. Tomēr bieži vien tie ir daudz mazāk efektīvi nekā iepriekš uzskaitītās metodes.
Izvēloties helātu formas mikroelementus, ir ļoti svarīgi zināt, kas ir helatizētājs. Kāpēc tas ir svarīgi?
Helatizācijas pakāpe ir rādītājs, kas nosaka cik procenti metāla jonu (Fe, Mn, Zn vai Cu) produktā ir helatizēti, jeb „aptverti“ ar organisko molekulu (EDTA, DTPA, EDDHA utt.). Helātu veidošanās pakāpe ir ļoti svarīga, jo tai ir tieša ietekme uz mikroelementu pieejamību augiem. Saskaņā ar ES regulu tirgū esošos helātus mikroelementus var saukt par tādiem, ja ir vismaz 95% pilnībā helatētu metālu jonu (3. att.). Tirgū ir produkti, kuru helātu veidošanās pakāpe labākajā gadījumā ir tikai 50%, bet cenu līmenis ir līdzīgs vai vienāds ar īsto helātu cenu. Šādus produktus nevar saukt par helātiem. Nepietiekama helatizācijas pakāpe var izraisīt nevēlamas sekas, piemēram, reakcijas tvertnes maisījumos un neefektīvu mēslošanu ar mikroelementu deficīta sekām.
Mikroelementu formām lauksaimniecībā ir gan priekšrocības, gan trūkumi, un to izvēlei jābūt balstītai uz kultūraugu specifiskajām vajadzībām, augsnes īpašībām, mēslošanas tehnoloģijām, savlaicīga smidzinājuma iespēju un ekonomiskajiem faktoriem.
Helātu mikroelementi ir efektīvākā mēslojuma forma ar plašām pielietošanas iespējām. Turklāt to savietojamība ar citiem produktiem un pilnīgā izmantošanās augus, ļauj apgalvot, ka lai gan šie produkti ir dārgāki, tie bieži vien ir ekonomiskāki.
Rovensa Next helāti ir ar visaugstāko 100% helatizācijas pakāpi.
Produkti ir mikrogranulu veidā, kas ļoti labi šķīst ūdenī un ir stabili plašā pH diapazonā. Helātu formas mikroelementi ir pieejami atsevišķi vai maisījumos, kas ļauj pielāgot un nodrošināt nepieciešamo mikroelementu daudzumu visiem kultūraugiem.
Tradecorp Zn – cinka EDTA helāta mēslojums, kas īpaši nepieciešams graudaugiem, kukurūzai, kartupeļiem, dārzeņiem, augļudārziem. Lieliski piemērots pākšaugiem, stiprina to imūnsistēmu, samazina slimību risku (piemēram, šokolādes plankumainību). Lietošanas deva 0.5-2.0 kg/ha.
Tradecorp Mn – mangāna EDTA helāts, kas novērš mangāna deficītu graudaugos, rapšos, kartupeļos, cukurbietēs, bietēs, pākšaugos u.c. augiem. Mangāns augos ir mazkustīgs, tāpēc to ieteicams lietot mazākās devās, bet biežāk. Lietošanas deva 0.5-3.0 kg/ha.
Tradecorp Zn-Mn – mangāna un cinka EDTA helāts, kas piemērots lietošanai graudaugos, kukurūzā, dārzeņos, kartupeļos, sīpolos, u.c. Lietošanas deva 0.5-2.0 kg/ha.
Tradecorp Cu – vara EDTA helāts, kas viegli šķīst un ir droši lietojams ar lielāko daļu AAL. Graudaugiem jānodrošina rudenī vai pavasarī līdz cerošanas beigām. Lietošanas deva ir 0.5-2.5 kg/ha.
