Aminoskābes ir augu izcelsmes būvmateriāli, kas regulē augu attīstības procesus un nosaka ražas kvantitatīvos un kvalitatīvos rādītājus. Aminoskābe ir organisks savienojums ar divām galvenajām funkcionālajām grupām: aminogrupu (-NH₂) un karboksilgrupu (-COOH). Aminoskābes veido proteīnu pamatu, un tām augā ir daudz funkciju, tostarp fermentu, hormonu un neirotransmiteru ražošana.
Ir 20 pamata aminoskābes, kuras var kombinēt dažādos veidos, lai izveidotu dažādas olbaltumvielas.
Aminoskābes iedala divās grupās: neaizvietojamās (kas augam jāuzņem ar barības vielām) un aizvietojamās (kuras augs var sintezēt pats). Pastāv arī divi aminoskābju telpiskās struktūras veidi: D (Dextro – pa labi) un L (Levo – pa kreisi), kas pazīstami kā enantiomēri. D-aminoskābes ir izomēri ar pretēju telpisko struktūru biežāk sastopamajām L-aminoskābēm. L-aminoskābes ir galvenās olbaltumvielu sastāvdaļas, un augi tās vislabāk absorbē. Savukārt D-aminoskābes sastopamas dažos dabiskos savienojumos un pilda specifiskas funkcijas, taču augi tās uzņem sliktāk, tāpēc šīs aminoskābes netiek izmantotas lauksaimniecības produktos.
Aminoskābju ekstrakcijas metode būtiski ietekmē to efektivitāti augos. Aminoskābes var iegūt, izmantojot sārmainas vai skābes hidrolīzes metodi, kā arī fermentatīvās hidrolīzes metodi. Sārmainās vai skābes hidrolīzes metode ir ātrāka un izmaksu ziņā izdevīgāka, tāpēc šādi iegūto produktu cena ir zemāka. Tomēr šajā procesā daļa aminoskābju tiek bojāta, tāpēc tās ir mazāk efektīvas. Fermentatīvā hidrolīze ļauj iegūt vairāk veselu un bioloģiski aktīvu aminoskābju, kas augiem ir daudz noderīgākas. Šī metode ir dārgāka, tādēļ arī gala produktu cena ir augstāka.
Brīvajām aminoskābēm augos ir svarīgas funkcijas, piemēram, vielmaiņas procesu, augšanas un stresa izturības regulēšana. Tās ir būtiskas augu attīstībai un var kalpot arī kā signālu molekulas.
Aminoskābes, kas nepieciešamas augiem, veic svarīgas funkcijas, palīdzot tiem augt, attīstīties un pielāgoties apkārtējās vides apstākļiem.
Galvenās aminoskābes, kas ir būtiskas augiem, ir šādas:
Būtiskās aminoskābes:
- Glutamīns – svarīgs slāpekļa uzkrāšanai un metabolismam, palīdz augiem pielāgoties stresam.
- Asparagīns – piedalās slāpekļa transportēšanā un metabolismā.
- Prolīns – palīdz augiem pretoties stresam, piemēram, sausumam vai sāļumam.
- Glicīns – iesaistās fotosintēzes procesā un citās bioķīmiskajās reakcijās.
- Leicīns, izoleicīns, valīns (kopā veido sazarotās ķēdes aminoskābes) – svarīgas olbaltumvielu sintēzei un enerģijas ražošanai.
- Triptofāns – auksīna un fitoaleksīna priekšgājējs, kas ir svarīgs olbaltumvielu sastāvā un piedalās dažādos metabolisma procesos.
- Metionīns – piedalās augu augšanas procesos, un tā trūkums var novest pie vājas augšanas un attīstības.
- Asparagīnskābe – augos šai skābei ir svarīgas funkcijas, ieskaitot slāpekļa transportu un enerģijas ražošanu. Augi var sintezēt asparagīnskābi, tāpēc tā ir būtiska augšanas un attīstības procesā.
- Glutamīnskābe – veic svarīgas funkcijas, ieskaitot slāpekļa uzkrāšanu un metabolismu. Tā var palīdzēt augiem pielāgoties stresa apstākļiem, piemēram, sausumam vai salnām.
Nebūtiskās aminoskābes:
- Serīns – piedalās olbaltumvielu sintēzē un slāpekļa vielmaiņā. To var pārvērst citās aminoskābēs, piemēram, cisteīnā.
- Alanīns – izmantojams kā enerģijas avots. Augi var sintezēt alanīnu no citām aminoskābēm un vielām, tāpēc tas ir svarīgs augšanas un attīstības procesos.
- Fenilalanīns – nepieciešams olbaltumvielu sintēzei un piedalās dažādos bioķīmiskajos procesos.
- Tirozīns – tiek sintezēts no fenilalanīna un veic līdzīgas funkcijas; tas palīdz augiem pielāgoties stresam un piedalās olbaltumvielu sintēzē.
Tikai visu aminoskābju kopums ir pilnvērtīgs, tāpēc atsevišķu aminoskābju lietošana lielākajā daļā gadījumu ir neefektīva un neekonomiska. Šādos gadījumos arī netiek sasniegts kompleksais efekts, ko lauksaimniecībā sagaida no šādiem produktiem.
Aminoskābju funkcijas:
Aminoskābes ir noderīgas augiem, īpaši runājot par stresa ietekmes mazināšanu un atjaunošanos pēc tā:
- Palīdz augiem reaģēt uz stresu, piemēram, sausumu vai slimībām. Tās stimulē augu fizioloģiskos procesus, kas palīdz tiem labāk pielāgoties apkārtējās vides pārmaiņām.
- Aminoskābes piedalās enerģijas ražošanas procesos – tās var tikt pārveidotas par enerģiju, ļaujot augiem ātrāk reaģēt uz apkārtējās vides izmaiņām.
- Dažas aminoskābes (glicīns un glutamīnskābe) tieši iedarbojas uz hlorofila sintēzi – uzlabo fotosintēzi.
- Veicina audu reģenerāciju un palīdz augiem ātrāk atjaunoties pēc stresa faktora ietekmes.
- Tās var palīdzēt augiem labāk uzņemt barības vielas, tādējādi uzlabojot augšanas un attīstības procesus.
Latvijas tirgū pieejamas divu veidu aminoskābes: dzīvnieku un augu izcelsmes. Abas ir lietojamas un efektīvi darbojas augos.
Rovensa Next aminoskābes saturošie produkti:
Delfan Plus – dzīvnieku izcelsmes brīvās L-α aminoskābes, kas ātri un efektīvi uzņemas caur lapām. Var izmantot kopā ar herbicīdu vienā tvertnes maisījumā.* Lieto kā ātras enerģijas avotu, lai veicinātu augu augšanu un virszemes daļas attīstību. Ieteicams lietot stresa apstākļos un pēc tam.** Piemērots visiem augiem.
Vegenergy – augu izcelsmes brīvās L-α aminoskābes, kas ātri un efektīvi uzņemas caur lapām. Var lietot kopā ar herbicīdu vienā maisījumā.* Lieto kā ātras enerģijas avotu, lai veicinātu augu augšanu un virszemes daļas attīstību. Ieteicams lietot stresa apstākļos un pēc tam.** Piemērots visiem augiem. Tam ir ECO sertifikāts, kas padara to piemērotu lietošanai arī bioloģiskajās saimniecībās.
Ruter AA – universāls mēslojums ar brīvajām L-α aminoskābēm, fosforu, kāliju un mikroelementiem. Ruter AA ieteicams izmantot sēklu apstrādei kopā ar kodni, smidzinājumos veģetācijas sākumā, lai stimulētu sakņu attīstību, atjaunotu augus pēc ziemas, pārstādot vai lai tos barotu un aktivizētu augšanu. Piemērots visiem augiem.
Boramin Ca – produkts ar brīvajām L-α aminoskābēm, boru un kalciju. Piemērots cukurbietēm, kartupeļiem un citiem dārzeņiem.
* 0,5 l/ha + herbicīds. Nelietot ar produktiem, kuru marķējumā norādīts, ka tie jāsmidzina atsevišķi.
** 2 l/ha. Nelietot salnu laikā.
