Slāpeklis lauksaimniecībā – viens no svarīgākajiem augu barības elementiem

Slāpeklis lauksaimniecībā: vissvarīgākais barības elements augiem

Slāpeklis (N) ir viens no galvenajiem augiem nepieciešamajiem elementiem, kas ir būtisks to augšanai un attīstībai. Slāpeklis ir svarīga proteīnu, fermentu, hlorofila un citu augu bioķīmisko procesu sastāvdaļa. Pietiekama slāpekļa piegāde ir būtiska, lai nodrošinātu augu veselīgumu un ražu. Slāpekļa izmantošana un uzņemšana ir sarežģīts process, kas ietver dažādas formas un metodes.

Lauksaimniecībā izmantojamās slāpekļa formas

Slāpekli augi var izmantot dažādu formu veidā, bet galvenās ir:

1. Slāpekļa nitrāti (NO₃⁻) – ir viena no galvenajām slāpekļa formām, ko augi viegli absorbē ar saknēm no augsnes. Šī forma ir negatīvi lādēta, tāpēc tā viegli izšķīst ūdenī un ātri sasniedz saknes. Nitrāti ir ļoti svarīgi augu apgādē ar barības vielām, jo tie veicina augšanu, hlorofila veidošanos un olbaltumvielu sintēzi.
2. Amonija joni (NH₄⁺) – ir slāpekļa avots, ko augi efektīvi absorbē no augsnes ar saknēm. Amonija jonus bieži izmanto kā mēslojumu, bet augi tos var uzņemt tikai noteiktā augsnes pH līmenī (optimāli, ja ir nedaudz skābs pH). Amonija slāpeklis nav tik kustīgs augsnē kā nitrāti, taču tas var būt efektīvāks augiem noteiktos augsnes apstākļos, piemēram, skābā vai mitrā augsnē.
3. Amīdu slāpeklis (NH₂) – slāpekļa forma, kas efektīvi uzņemas caur lapām. Parasti izmanto mēslošanas līdzekļos, kas satur karbamīdu (urīnvielu) vai karbamīda amonija nitrātu (KAS). Urīnvielas slāpeklis iekļūst augā vai nu tieši, vai amonija vai nitrāta veidā pēc urīnvielas noārdīšanās ar augsnes mikroorganismiem. Tam nepieciešama augsnes mikroorganismu aktīva darbība un pareiza temperatūra.
4. Organiskie savienojumi (aminoskābes un olbaltumvielas) – slāpeklis augos var iekļūt ne tikai minerālu formā, piemēram, nitrātiem un amonija joniem, bet arī ar organiskiem savienojumiem, piemēram, aminoskābēm un olbaltumvielām. Augi parasti absorbē šos savienojumus caur sakņu sistēmu, taču šis process notiek lēnāk nekā slāpekļa uzsūkšanās nitrātu un amonija veidā. Lai gan galvenais slāpekļa uzņemšanas ceļš ir caur saknēm, dažos gadījumos slāpeklis var tikt uzņemts arī caur lapām, īpaši, ja augi iegūst slāpekļa savienojumus, ko tie var izmantot tieši.

Slāpekļa uzņemšanās caur lapām

Papildus tradicionālajai slāpekļa uzņemšanai caur saknēm augi var absorbēt slāpekli arī tieši caur lapām, taču šis process ir nedaudz sarežģītāks un prasa īpašus apstākļus. Slāpeklis var uzņemties lapās caur atvārsnītēm vai caur lapu virsmu, ja slāpekļa mēslojumu lieto smidzinājumiem. Slāpekļa ārpussakņu mēslojums ir efektīvāks sausuma periodā (1. att.) vai periodā, kad uzņemšanās caur saknēm ir apgrūtināta sakņu sistēmas vājās attīstības dēļ. Ārpussakņu mēslojumi tiek izmantoti, lai uzlabotu ražas kvalitāti. Smidzinājumu veic veģetācijas perioda otrajā pusē.

• Slāpeklis, kas uzņemas caur lapām, parasti ir šķidrā mēslojuma vai citu mēslošanas produktu veidā. Tie var būt amonija nitrāta, urīnvielas vai amonija sulfāta šķīdumi. Šīs formas ir ūdenī šķīstošas un var ātri sasniegt augu audus.
• Lapai ir īpaša epidermas struktūra, kas regulē, cik daudz un kādas vielas var iekļūt iekšējos audos. Tas ietver slāpekli, kas caur lapu virsmu nonāk augu audos un nonāk šūnās, kur to izmanto dažādiem procesiem. Slāpeklis augā parasti nonāk caur atvārsnītēm lapas virspusē.
• Uzņemtais slāpeklis caur lapām ātri nonāk augu audos, kur to var izmantot olbaltumvielu, aminoskābju un hlorofila sintēzei. Tas ir nepieciešams augu fotosintēzei un vispārējam augšanas procesam.

Svarīgi atzīmēt, ka uzņemšanās efektivitāte caur lapām ir atkarīga no vairākiem faktoriem: mēslojuma koncentrācijas, auga attīstības stadijas, vides temperatūras un mitruma.

Slāpekļa nozīme augā

Slāpeklim ir nozīmīga lomu dažādos augu bioķīmiskos procesos:

1. Proteīnu sintēze: Slāpeklis ir galvenā proteīnu sastāvdaļa kā svarīgi augu strukturālie un funkcionālie elementi. Proteīni veido augu šūnu struktūru, fermentus un citus bioloģiski aktīvus savienojumus.
2. Hlorofila ražošana: Slāpeklis ir būtiska hlorofila sastāvdaļa, kas ir atbildīga par fotosintēzi. Pietiekams slāpekļa daudzums ļauj augam efektīvāk veikt fotosintēzi, ražot enerģiju un nodrošināt augu augšanas procesus.
3. DNS un RNS sintēze: Slāpeklis ir arī būtiska DNS un RNS sastāvdaļa, kas iesaistīta ģenētiskās informācijas uzglabāšanā un pārraidē, kas ir svarīga šūnu dalīšanās un augšanas procesos.
4. Augu izturība: Pietiekams slāpekļa saturs var uzlabot augu izturību pret slimībām un nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem. Slāpeklis veicina auga imūnsistēmu un spēju cīnīties pret nelabvēlīgiem augšanas apstākļiem.

Kā uzlabot kvalitāti, izmantojot slāpekli?

Ir svarīgi ne tikai maksimāli palielināt ražu, bet arī ražas kvalitāti. Kā sasniegt nepieciešamo kvalitāti un kādi pareizi soļi būtu jāveic saimniecībā?

1. Līdzsvarota slāpekļa padeve: Lai uzlabotu kvalitāti vai ražas apjomu, nepieciešams nodrošināt sabalansētu slāpekļa piegādi, kas ne tikai veicina augšanu, bet arī uztur pareizu sakņu sistēmu un pareizu augu attīstību. Pārāk daudz slāpekļa var izraisīt pārmērīgu veģetatīvo augšanu, savukārt pārāk maz slāpekļa kavē augšanu un ražas kvalitāti.
2. Atbilstoša mēslošanas līdzekļu izmantošana: Slāpekļa nepieciešamība dažādos augos un augšanas stadijās var atšķirties. Tāpēc ir svarīgi izvēlēties pareizo mēslojumu un ievērot ieteicamās devas. Precīzi un īstajā laikā lietoti slāpekļa mēslošanas līdzekļi palīdz sasniegt vislabākos rezultātus. Slāpeklim un sēram ir līdzīga absorbcijas līkne – šie elementi ir sinerģisti un tos ir ieteicams lietot kopā. Kviešiem NS absorbcija pieaug sākot ar stiebrošanas sākumu un maksimumu sasniedz ziedēšanas un graudu veidošanās fāzēs (2.att.). Rapsim absorbcijas līkne pieaug stublāja pagarināšanās stadijā (BBCH 32) un slāpeklis ar sēru ir jānodrošina līdz pat sēklu nogatavošanās fāzei.
3. Augšanas apstākļu optimizēšana: Slāpekļa uzņemšana ir efektīvāka, ja augsne ir labi sagatavota – ir jāoptimizē mitruma līmenis, pH un augsnes struktūra, lai augi varētu uzņemt vairāk barības vielu.
4. Ārpussakņu mēslošana: Slāpekļa smidzināšana tieši uz lapām var būt noderīga, ja saknes nespēj absorbēt pietiekami daudz barības vielu sausuma vai citu stresa faktoru dēļ. Tas palīdz augam ātri atgūt nepieciešamo slāpekli un atsākt augšanu. Ārpussakņu slāpekļa mēslošana ir ieteicama arī vēlīnās augšanas stadijās (pēc ziedēšanas), kad vēlamies veidot lielākus graudus ar labākiem kvalitātes parametriem (piemēram, proteīna saturs, eļļas saturs).

Slāpeklis ir viena no svarīgākajām augu barības vielām, kas nepieciešama to augšanai un attīstībai. Dažādas slāpekļa formas un to asimilācijas mehānismi ļauj augiem sasniegt augstu produktivitāti un kvalitāti, ja vien ir pareizi izvēlēta audzēšanas tehnoloģija. Atbilstoša slāpekļa padeve un efektīva tā uzņemšana caur saknēm un lapām palīdz nodrošināt veselīgus un spēcīgus augus, kas ir gatavi sasniegt augstu ražu un labu izturību pret nelabvēlīgiem apstākļiem.

Folur S Rovensa Next klāstā ir lielisks veids, kā nodrošināt augus ar trūkstošo slāpekļa daudzumu, nebaidoties no iespējamā augu stresa vai apdegumiem, kas rodas endotermisku reakciju rezultātā.

Urīnviela, kas satur 0.25-1.0 % biuretu, izraisa fizioloģiskus disfunkcijas augā un izraisa lapu apdegumus. Lapu apdegumi parādās 10 līdz 15 dienas pēc smidzinājuma. Smidzinājums ar pārlieku augstu biuretu saturu samazina proteīnu saturu augu lapās. Interesanti ir tas, ka eksperimentā urīnvielas mēslojums ar biuretiem rada lielāku proteīna satura kritumu, nekā biureti atsevišķi (3.att.).

Folur S ir amīdu slāpeklis, kas jau ir attīrīts no biuretiem*, tāpēc to var droši lietot, netērējot laiku ūdens sagatavošanai. Šis produkts ir bagātināts ar sēru, lai nodrošinātu maksimālu efektivitāti. Mēs iesakām izmantot šo produktu:

• Slāpekļa deficīta gadījumā;
• Sausuma periodā, kad augiem nav iespējas absorbēt slāpekli caur
  saknēm;
• Kvalitātes smidzinājumiem.

* – ķīmisks savienojums, kas veidojas, izšķīdinot urīnvielas mēslojumu, kas izvēloties nepareizu ūdens temperatūru vai devas, var izraisīt lapu apdegumu.